top of page
Search

Ceļš uz Latvijas pilsonību 1920.gados

Vai Jūsu senčos ir Latvijā dzīvojuši krievi, baltkrievi vai lietuvieši? Tad varbūt arhīvā glabājas viņu pavalstniecības iegūšanas lieta. Daudzi cittautieši Latvijā nonāca 20. gadsimta sākumā. Latvija tobrīd bija daļa no Krievijas impērijas, un cilvēki no citām impērijas malām varēja pārcelties uz dzīvi Latvijā. Iemesls visbiežāk bija darbs kādā no impērijas institūcijām, piemēram, dzelzceļa tīklā, vai karadienests, pēc kura cilvēki izvēlējās palikt uz dzīvi Latvijā.



Man in uniform
Kārlis Jirgensons Krievijas Impērijas dzelzceļnieka uniformā. Avots: Zudusilatvija.lv

Pirmais pasaules karš ierasto dzīvi izjauca, daudzi bija spiesti doties bēgļu gaitās, daudzi neatgriezās no kara. Bet citi palika Latvijā pat tad, ja nebija šeit dzimuši. Tiem cilvēkiem, kas nebija dzimuši jaunizveidotās Latvijas teritorijā, pilsonību uzreiz nepiešķīra. Lielākā daļa no viņiem 1920. gados rakstīja iesniegumus un lūdza uzņemt sevi un ģimenes locekļus Latvijas pavalstniecībā. Pavalstniecības lietas arhīvā ir saglabājušās un sniedz daudz interesantas informācijas.


Pavalstniecības lieta


Parasti ģimenes galva bija tas, kurš rakstīja iesniegumu un skaidroja, cik sen un kādēļ viņš dzīvo Latvijā. Vienā iesniegumā lūdza uzņemt pavalstniecībā visu ģimeni, sievu un bērnus ieskaitot. Bija jāpievieno arī dzimšanas dokumenti, kas gan bieži vien bija problēma. Šonedēļ skatījos lietu, kurā pavalstniecības lūdzējs bija dzimis Grodņas guberņā. Pirms Pirmā pasaules kara tā bija Krievijas Impērijas guberņa, pēc kara apgabals nonāca Polijas pakļautībā. Mūsdienās tā ir Baltkrievijas teritorija. Konkrētais iesniedzējs skaidroja, ka savus dzimšanas dokumentus no ārzemēm iegūt nevar. Tad vietējā pagasta valde apliecināja, ka ģimene Latvijā dzīvo jau padsmit gadus un ka lūdzējs kopš 1920. gada strādā vietējā mežniecībā. Savukārt ģimenēs locekļu vecumu pēc izskata noteica ārsts.


Handwritten document
The doctor's certificate states that Olga appears to be 15 years old.

Iesniedzējam bija arī jāaizpilda anketa un jānorāda dzimšanas vieta, līdzšinējā pavalstniecība, tautība, ticība, izglītība. Interesanti, ka nereti pavalstniecību ieguvušo cittautiešu bērni jau vēlāk izdotajās pasēs norādīja, ka ir latvieši. Acīmredzot, auguši Latvijā, viņi tā jutās vai arī uzskatīja, ka latviešu tautība nodrošinās labākus apstākļus.


Pavalstniecības lūdzējam bija jāpaskaidro, kādu iemeslu dēļ ieradies Latvijā un vai šeit nodzīvojis 5 gadus nepārtraukti. Šie paskaidrojumi var iedot diezgan precīzu biogrāfisku informāciju – kad un kur cilvēks dzīvojis un par ko strādājis. Bija jāapraksta, vai ir dienējis Krievijas vai Latvijas armijā vai kādā citā armijā. Visbeidzot tika prasīts sīki norādīt, kāds ir ģimenes materiālais stāvoklis un kā tā sevi nodrošina.


Attiecīgā apriņķa policijai sniedza savu atzinumu, ka cilvēks ir politiskā un sabiedriskā ziņā uzticams. Savukārt nodokļu inspekcija apliecināja, ka iesniedzējam nav nodokļu parādi.

Ja neviena iestāde kompromitējošas ziņas neatrada un iebildumus necēla, tad visa ģimene ieradās Rīgā uz svinīgā zvēresta nodošanu.


Printed document
Latvijas pavalstnieka zvērests.

Pavalstniecības lietas atrodas Latvijas Valsts vēstures arhīvā 3234. fonda 2.aprakstā, bet datubāzi ar lietu numuriem var meklēt Ciltskoki.lv vietnē sadaļā "Dažādi> Ārzemju pases un pavalstniecības".

80 views
bottom of page