Lielākai daļai cilvēku gribas noskaidrot, kur tieši viņu senči dzīvojuši. Vai kristību ierakstā minētās mājas vēl eksistē? Ja nē, tad kas ir to vietā? Internetā atrodamas vēsturiskās kartes, kas palīdzēs to noskaidrot.
Vesture.dodies.lv
Visbiežāk izmantoju vēsturisko karšu krātuvi vesture.dodies.lv. Labajā pusē ieslēdzami daudz dažādu perioda karšu slāņi.
Meklēšana pēc mājvārda nav iespējama, bet ja zināma aptuvenā māju atrašanās vieta, tad šī vietne piedāvā apskatīt dažādu periodu kartes, pētīt, kā mainījies nosaukums, kā tas atveidots vācu vai krievu valodās.
Detalizētākās kartes ar mājvārdiem ir karte ar nosaukumu "1920-1940 Latvijas armijas 75K", kā arī padomju perioda kartes.
Lithuanianmaps.com
Lai gan nosaukums ir “Lietuvas kartes”, tomēr šajā kolekcijā ir arī Latvijas kartes. Latvijas laika (1920-1939) topogrāfiskās kartes meklējamas sadaļā TopomapsLatLith 1920-1939.
Šīs ir tās pašas detalizētās kartes no starpkaru perioda, kuras atrodamas vesture.dodies.lv un tajās atrodami gan atsevišķu saimniecību vārdi, gan iezīmēti muižu centri.
Šķiet, ka šajās kartēs var atrast lielāko daļu dvēseļu revīzijās minēto māju vārdus. Nosaukumi, protams, kartēs pielāgoti jauno laiku latviešu valodas ortogrāfijai, tomēr latviešu valodas zinātājam atpazīt nebūs grūti.
Zemāk redzams kartes fragments no agrāk Ūziņu jeb Ūsiņu (Usingen) muižai piederošajām saimniecībām. (Karte 034 Platone, Lithuanianmaps.com)
Daži piemēri, kā māju vārdi minēti 1811.gada revīzijā un kā - Latvijas laika kartē:
Kuping kļuvuši par “Kūpeņiem”, pie tam ir arī mežsarga māja “Kūpeņi” un “Mazkūpeņi”
Kaschook – Kažoki Strautineek – Strautnieki Budeneek – Būdnieki Mege – Meķi Salnen – Salnēni (1811.gadā gan bija vairāki “Salnēni”) Swilpen Krug – Svilpes Gexte mājas, kas 1811.gadā piederēja pie Bevertas muižas (Bewert Schwedhof) laika gaitā pārveidojās par “Jaxte” un visbeidzot – “Jeksti”.
Vietvārdu datubāze
Mūsdienu situācijas noskaidrošanai, visbiežāk izmantoju Vietvārdu datubāzi. Tajā var meklēt ievadot nosaukuma daļu, kas ir svarīgi, ja precīzais mūsdienās lietotais mājvārds nav zināms. Piemēram, šajā gadījumā, ievadīju “Saln” (“Salnēni”).
Jūs iegūsiet sarakstu ar visiem vārdiem, kas satur ievadīto frāzi. Daudzi mājvārdi atkārtojas dažādās Latvijas malās, tāpēc jāpievērš uzmanība pagastam.
Ja mājas vēl dabā eksistē, kaut arī neapdzīvotas, tad šajā datubāzē tās būs atrodamas, bet ja to vairs nav, tad arī datubāzē ziņas neatradīsiet. Dažreiz nosaukums ir saglabājies purva, kapu, meža vai cita ģeogrāfiska objekta nosaukumā. Piemēram, bijušā Ūziņu tagadējā Zaļenieku pagasta “Jekstu” mājas vairs neeksistē, bet saglabājies ir nosaukums “Jekstu karjers”. Šādi nosaukumi dažreiz palīdz atrast bijušo mājvietu.
Nospiežot uz skatīt, varēsiet apskatīt mājvietu detalizētā kartē, kurā iezīmētas pat atsevišķas ēkas.
Pēc vietvārdu datubāzes otra biežāk izmantotā vietne mūsdienu situācijas izpētei ir Balticmaps.eu Tā ir daudz detalizētāka nekā Google Maps un būs ļoti noderīga, ja mēģināsiet senču mājas atrast dabā.
Topografija.lv
Šī vietne ir līdzīga iepriekšējai, bet tajā ir vairāku mūsdienu karšu slāni, piemēram var apskatīt gan zemes vienību robežas, gan ortofoto.
Vēsturiskās kartes kartes var ieslēgt labajā augšējā stūrī zem “saraksta” ikonas ieklikšķinot "Vēsturiskās kartes". Var pievienot gan Latvijas laika, gan PSRS laika kartes slāni. Latvijas laika kartes šeit apzīmētas ar nosaukumu “Latvija 1: 75 000” un tās ir pašas Latvijas laika topogrāfiskās kartes, kas atrodamas Lithuanianmaps.com.
Šajā vietnē var meklēt mājas pēc nosaukuma. Zemāk redzamajā piemērā atkal meklēju “Salnēni” un no divām iespējām izvēlējos Jelgavas novadā esošās mājas.
Padomju laika kartes ir dažādu gadu un dažādos mērogos, protams, krievu valodā. Detalizētākās ir 1: 10 000. Lielisks avots, ar kura palīdzību var noskaidrot, cik ilgi kādas mājas pastāvējušas, jo jaunākās PSRS laika kartes ir pat no 1990.gada.
LNB kolekcijā vairāk ir lielo reģionu – kā Vidzemes vai Zemgales – vai arī pilsētu apriņķu kartes. Atsevišķu muižu plānus šeit neatradīsiet, toties ir atrodami vairāki vēsturiski pilsētu plāni, ceļu un dzelzceļu kartes.
2022. gada rudenī sācis darboties jauns digitālo karšu pārlūks un kolekcija, kurā pieejamas 4000 digitalizētas kartes. No tām 100 ir ģeoreferencētas kartes.
Īpaši noderīgas dzimtas vēstures pētīšanā varētu būt Valmieras, Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķu ceļu kartes (Wegekarte), jo tajās norādītas draudžu un muižu robežas.
1934. gada Latvijas ceļu un pagastu robežu karte ļaus noskaidrot, pie kura pagasta skaitījās kāda apdzīvota vieta starpkaru periodā.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Ne viss ir digitalizēts! LVVA slēpjas daudz dārgumu, tostarp arī kartes, un tās nav pieejamas internetā.
Tās atrodamas dažādos fondos. Piemēram, 183.fondā – Baltijas Domēņu valde - atrodamas kartes no tā sauktajām kroņa jeb valsts muižām.
Ūziņu muiža, kuru šeit izmantoju kā piemēru, bija kroņa muiža un zemāk redzamais kartes fragments ar trim “Salnēnu” saimniecībām nāk no 1868.gada kartes (LVVA, 183.f., 166.apr., 540.l.)
Bet tiem, kam gribas kartes iegādāties savā īpašumā, var ieteikt papētīt Jāņa Sētas karšu veikala antikvariātu. Te atrodami faksimilizdevumi un krāsu izdrukas daudzām vēsturiskām kartēm, pie tam tās var pasūtīt internetā un lūgt atsūtīt uz Jūsu adresi.
Ļoti noderīgs resurss ir "Silavas" priekšlikumi pētījumu datu kopas sagatavošanai, kurā detalizēti aprakstītas arī vēsturiskās kartes, kas atrodamas arhīvos.