Pierasts domāt, ka tie vārdi, kurus lasām baznīcu grāmatās un dvēsēļu revīzijās ir "īsti latviešu vārdi", bet lielais vairums tomēr ir vārdi, kuri ienākuši līdz ar kristīgo ticību un kurus latvieši tikai piemērojuši savai valodai.
Līdz ar kristietības ienākšanu 13. gadsimtā ienāca un strauji kļuva populāri kristiešu vārdi. Kristīgā vārda pieņemšana nozīmēja arī sargeņģeļa, patrona iegūšanu, un pamazām pirms kristietības laika vārdi tika izspiesti.
Tomēr svešos vārdus vietējie adaptēja savai valodai, un tā radās dažādas formas, saīsināti vārdi, kas vēlāk nostabilizējās par patstāvīgiem latviešu vārdiem. Baznīcu grāmatas un dvēseļu revīzijas rakstītas vācu valodā, un arī latviešu vārdi atveidoti pēc vācu ortogrāfijas principiem.
Turklāt vienam vārdam sastopamas dažādas atveides formas, kā piemēram, Fricis pierakstīts kā Fritz, Spritz, Sprizzis vai Pritz. Jādomā, ka arī sarunvalodā dažādās vietās lietoja dažādas formas - vienviet Spricis, bet citur - Pricis.
Tabulā zemāk pierakstītas populārākās vārdu rakstības versijas, kā arī izcelsmes kristiešu vārdi un mūsdienu latviešu vārdi, kas izveidojušies no adaptētajiem kristiešu vārdiem. Nav atspoguļoti tie mūsdienu latviešu vārdi, kas ir tiešas kristiešu vārdu latviskās versijas, kā, piemēram, Barbara vai Doroteja.
Esiet laipni aicināti iesūtīt savus papildinājumus vai komentārus!
Avoti un lasāmviela:
Renāte Siliņa-Piņķe “Izplatītākie zemnieku vārdi Vidzemē 17. gadsimta pirmajā pusē”
Pauls Balodis “Latviešu personvārdu etimoloģiskās semantikas teorētiskais modelis un tā realizācija”
Pauls Balodis “Personal Names of Livonian Origin in Latvia: Past and Present” (angļu val.)
Rasma Noriņa “Kā radies Tavs vārds?”
Klāvs Siliņš “Latviešu personvārdu vārdnīca” Rīga “Zinātne” 1990
Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāze