1890.gados par valsts pārvaldes valodu vāciskajās Baltijas guberņās kļuva krievu valoda, un arī baznīcu metrikas turpmāk bija jāraksta krieviski. Kā lasāms luterāņu kristību ieraksts krievu valodā?
Zemāk redzams luterāņu kristību ieraksts no Rīgas Mārtiņa draudzes (avots: lvva-raduraksti.lv).
Latviešu uzvārdu pieraksts kirilica alfabētā var radīt daudz neskaidrības, jo nav iespējams attēlot garumzīmes, tā, piemēram, šajā gadījumā ir grūti saprast, vai mātes Līzes pirmslaulību uzvārds ir Brēteliņa vai Breteliņa. To var uzzināt tikai salīdzinot dokumentus dažādās valodās.
Atšķirībā no lauku draudzēm, kur kristību ierakstos parasti norādītas konkrētas mājas, kurās bērns dzimis, Rīgas latviešu dzīvesvieta netiek norādīta. Kristību ieraksts sniedz tikai ziņas par tēva un krustvecāku nodarbošanos.
Daži biežāk sastopamie saīsinājumi:
Род. apzīmē "vecāki"
ур. apzīmē "dzimusi" (norādot mātes pirmslaulību uzvārdu)
Воспр. apzīmē "krustvecākus"
Крещ. apzīmē "kristīts" (norādot baznīcu, kurā bērns kristīts un bieži vien arī mācītāju, kurš kristījis)
Par baznīcu grāmatām krievu valodā lasiet arī šajā ierakstā.