Laimīgie tie, kuriem senči Smiltenes draudzē! Smiltenes draudzei saglabājušās t.s. māju apmeklējuma grāmatas (vāc. Hausbesuchungssbuch) no 18. gadsimta. Viens otrs tur varēs atrast ziņas pat par senčiem, kas dzimuši 17. gadsimtā.
Mājas apmeklējumu grāmatās mācītāji atzīmēja zemnieku zināšanas – lasītprasmi, katķisma un korāļu zināšanas. Līdzīgi kā revīzijās katra māja aprakstīta ar visiem tās iemītniekiem.
Saraksts sakārtots alfabētiski pēc māju nosaukumiem, bet daži saraksti ir arī pēc muižām un tad mājām.
Smiltenes gadījumā saglabājušies dažādu periodu saraksti, sākot ar 1753.gadu. Vienā grāmatā atzīmes veiktas dažādos māju apmeklējuma datumos, piemēram zemāk redzamās Brālišu mājas apmeklētas 1754.gada 9.martā, 1755.gada 29.janvārī, 1758.gada 16. februārī un 1759.gadā. Nav gan zināms, kad kura piezīme (piemēram, par kāda iemītnieka miršanu) izdarīta.
Atsevišķās ailītēs uzskaitīta saimnieka saime un kalpi. Atzīmēts, kad precējušies (saīsinājums cop. = copuliert), kad dzimuši (piem. 750 = 1750). Atsevišķi uzskaitīti dēli (S. = Söhne) un meitas (T. = Töchter).
Lai gan uzvārdi vēl tobrīd nav, tomēr, salīdzinot ar vēlākām revīzijām, ģimenes var identificēt. Vēlākās māju apmeklējuma grāmatās atzīmēts arī uzvārds. Piemēram, Smiltenes draudzē zem Radurakstos ievietotā 1782.gada grāmatas patiesībā ir 1811.gada grāmata, kurā atzīmes veiktas līdz pat 1839.gadam. Tajās pie piezīmēm ierakstīts 1826.gadā pieņemtais uzvārds.
Atgādinājumam - daudzi neparastie vārdi radušies no kristiešu vārdiem: Māše (Masche) no Marijas, Tanne jeb Tenis - no Antona, Gede (Gedde) no Ģertrūdes, Kače (Katsche) - no Katrīnas, Madže vai Mādže (Madsche, Mahdsche) var būt saīsinājums gan no Madlēnes, Margaretas, gan Marijas. (Pēc K. Siliņa "Latviešu personvārdu vārdnīcas")